nimet breadcrumb-navigoinnissa
Mainas (Acridotheres) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas apvieno 10 dziedātājputnu sugas. Dabīgi izplatītas Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.[1]
Mainas mājo Āzijas tropu joslā, sākot ar Irānas austrumiem un beidzot ar Ķīnas dienvidiem un Indoķīnu. Divas ģints sugas plaši introducētas citviet pasaulē: parastā maina (Acridotheres tristis) Dienvidāfrikā, Izraēlā, Havaju salās, Ziemeļamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē; bet cimeņmaina (Acridotheres cristatellus) Argentīnā, Japānā, Malaizijā, Filipīnās un Singapūrā.[2][3]
Mainām raksturīgs tumšs apspalvojums, abi dzimumi izskatās līdzīgi. Viena no lielākajām ģintī ir cimeņmaina, kuras ķermeņa garums var sasniegt 27,5 cm, svars 140 g.[4] Toties viena no mazākajām ir krastu maina (Acridotheres ginginianus), kuras ķermeņa garums ir apmēram 22 cm, svars mazākajiem īpatņiem 64 g.[5]
Uz spārniem lieli, balti vai gaiši brūni laukumi, kas labi saskatāmi tikai lidojumā. Dažām sugām uz galvas ir neapspalvoti, kaili laukumi, kas atkarībā no sugas atrodas dažādās vietās. Apspalvojums ir spīdīgs tikai uz galvas. Vairākām sugām ir pieres cekuli, kas barojoties ar nektāru, aplīp ar ziedputekšņiem. Tādējādi mainām ir nozīmīga loma augu apputeksnēšanas veicināšanai. Galvaskausa forma un galvas muskuļi piemēroti, lai maina varētu ar atvērtu knābi rakņāties pa zemi. Tās zemē iebāž aizvērtu knābi un to atver zem zemes, veidojot tukšumu, kurā bezmugurkaulniekiem ir tendence ielīst iekšā.[6]
Ārēji līdzīgas pakalnu mainām (izplatības areāls pārsedzas), bet uzturas uz zemes biežāk nekā pakalnu mainas. Pa zemi mainas galvenokārt staigā, nevis lec. Olas gaiši zilas bez raibumiem. Mainas, kā visi strazdu dzimtas putni, ir visēdājas, barojas ar augļiem, ziedu nektāru un bezmugurkaulniekiem.[6]
Mainu ģints (Acridotheres)[1]
Mainas (Acridotheres) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas apvieno 10 dziedātājputnu sugas. Dabīgi izplatītas Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.
.JPG)
_on_Kapok_(Ceiba_pentandra)_in_Kolkata_I_IMG_1340.jpg)
