Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia) ir melantu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas sastopams Eiropā (arī Latvijā) un Rietumāzijā mitros krūmājos un mežos.
Augam veidojas 4-6 lapas, kas sakārtotas mieturī stublāja augšdaļā, no kā vidus attīstās tā vienīgais zieds. Pēc noziedēšanas no zieda izveidojas zilganmelna oga ar daudzām sēklām. Visam augam, tai skaitā ziediem, ir raksturīga nepatīkama smaka.[1]
Viss augs ir cilvēkam indīgs. Tajā ir saponīni, kas izraisa sāpes vēderā, vemšanu, caureju, sirdsdarbības traucējumus un reiboni.[2]
Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia) ir melantu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas sastopams Eiropā (arī Latvijā) un Rietumāzijā mitros krūmājos un mežos.
Augam veidojas 4-6 lapas, kas sakārtotas mieturī stublāja augšdaļā, no kā vidus attīstās tā vienīgais zieds. Pēc noziedēšanas no zieda izveidojas zilganmelna oga ar daudzām sēklām. Visam augam, tai skaitā ziediem, ir raksturīga nepatīkama smaka.
Viss augs ir cilvēkam indīgs. Tajā ir saponīni, kas izraisa sāpes vēderā, vemšanu, caureju, sirdsdarbības traucējumus un reiboni.
