Starītes jeb radiolārijas (Radiolaria) ir vienšūņu grupa (senāk kārta), kas tagad ir sadalīta akantāriju, policistīnu un feodāriju klasēs. No saulenītēm tās atšķiras ar to, ka starītēm ir blīva pseidohitīna aizsargātāja kapsula (centrālā kapsula), kas apņem ķermeņa centrālo daļu un protoplazmu sadala intrakapsulārā jeb iekškapsulas un ekstrakapsulārā jeb ārkapsulas protoplazmā, kuras savā starpā savieno kapsulas atveres.[1] Visas starītes bez izņēmuma ir jūru iemītnieki. Tās milzīgā daudzumā apdzīvo galvenokārt ūdens virsējos slāņus. Pēc starīšu nāves to skeleti lielā vairumā grimst jūru dibenā. Okeānu tropiskajā daļā lielajos dziļumos (4-8 km. dziļi) dūņu nogulumi sastāv pārsvarā no radiolāriju krama skeletiem, jo foraminīferu kaļķa čaulas šādā dziļumā izšķīst.
Starītes jeb radiolārijas (Radiolaria) ir vienšūņu grupa (senāk kārta), kas tagad ir sadalīta akantāriju, policistīnu un feodāriju klasēs. No saulenītēm tās atšķiras ar to, ka starītēm ir blīva pseidohitīna aizsargātāja kapsula (centrālā kapsula), kas apņem ķermeņa centrālo daļu un protoplazmu sadala intrakapsulārā jeb iekškapsulas un ekstrakapsulārā jeb ārkapsulas protoplazmā, kuras savā starpā savieno kapsulas atveres. Visas starītes bez izņēmuma ir jūru iemītnieki. Tās milzīgā daudzumā apdzīvo galvenokārt ūdens virsējos slāņus. Pēc starīšu nāves to skeleti lielā vairumā grimst jūru dibenā. Okeānu tropiskajā daļā lielajos dziļumos (4-8 km. dziļi) dūņu nogulumi sastāv pārsvarā no radiolāriju krama skeletiem, jo foraminīferu kaļķa čaulas šādā dziļumā izšķīst.
