Mazie dūkuri (Tachybaptus) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 5 maza auguma dūkuru sugas, no kurām viena - pundurdūkuris (Tachybaptus rufolavatus) 2010. gadā oficiāli pasludināta par izmirušu. Pēdējo reizi pundurdūkuris dabā novērots 1982. gadā.[1]
Mazie dūkuri izplatīti visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Reģionos, kur ūdens ziemas laikā sasalst, mazo dūkuru populācijas migrē uz siltākiem apgabaliem. Latvijā ligzdo viena mazo dūkuru suga - mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis).[2] Tas ligzdošanas laikā sastopams galvenokārt zivju dīķos un aizaugošos ezeros. Vietām nelielā skaitā pārziemo.[3]
Mazo dūkuru abi dzimumi izskatās vienādi. Tiem ir īsi, nelieli knābīši. Vairākām sugām uz knābja pie pamatnes ir balts laukumiņš, kas atgādina baltu vaigu. Apspalvojums riesta laikā ir košs un krāsains, ziemas periodā tas kļūst pelēcīgs un gaišs. Visas mazo dūkuru sugas ir mazākas kā pārējo ģinšu dūkuri, bet vismazākais ģintī ir Amerikas mazais dūkuris (Tachybaptus dominicus), kas ir mazākais arī visā dūkuru dzimtā. Tā ķermeņa garums var būt tikai 21 cm, bet svars 112 g.[4]
Tie parasti veido nelielas ligzdošanas kolonijas, kas ligzdas būvē uz ūdens biezi aizaugušu saldūdens ezeru krastu tuvumā. Ārpus vairošanās sezonas tie uzturas arī atklātākos ūdeņos. Visas mazo dūkuru sugas ir izcilas peldētājas un nirējas, bet neveiklas uz sauszemes. Zinātniskais nosaukums Tachybaptus latviešu valodā nozīmē - ātrs nirējs. Mazie dūkuri barību meklē, nirstot zem ūdens, barojoties ar zivīm un dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem.
Mazie dūkuri (Tachybaptus) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 5 maza auguma dūkuru sugas, no kurām viena - pundurdūkuris (Tachybaptus rufolavatus) 2010. gadā oficiāli pasludināta par izmirušu. Pēdējo reizi pundurdūkuris dabā novērots 1982. gadā.
