Baltausu gaura jeb kapuces gaura[1] (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Baltausu gaura ir vienīgā suga baltausu gauru ģintī (Lophodytes).
Baltausu gaura ir Ziemeļamerikas gaura, kas ligzdo Kanādas dienvidos un ASV ziemeļos. Ziemojot tā migrē nedaudz uz dienvidiem un apmetas pirmajās neaizsalstošajās ūdenstilpnēs, ziemas laikā to var novērot arī piekrastes ūdeņos.[2] Reizēm baltausu gauras var novērot Eiropas ūdenstilpēs, bet tās visdrīzāk ir izbēgušas no Eiropas putnu kolekcijām, jo ir ļoti populāras putnu dārzos.
Baltausu gaura ir maza auguma pīle ar garu, smailu knābi, kuram ir robaina mala.[3] Tā ir otra mazākā gaura, mazāka ir tikai mazā gaura (Mergellus albellus).[4] Tās ķermeņa garums 40—49 cm,[5] spārnu izplētums 60—66 cm, svars 453—879 g.[4] Uz galvas tai ir kupls, vēdekļveida cekuls, kas var būt gan pieglausts, gan izcelts stāvus. Izslejot cekulu, tās galva izskatās proporcionāli liela. Tēviņiem uz cekula ir liels, balts laukums, kas kontrastē ar melno galvu. Ķermeņa apspalvojums uz muguras ir melns, sāni sarkanbrūni, aste tumši pelēka, bet krūtis un pavēdere balta. Uz krūtīm divas melnas svītras. Tēviņa acis ir koši dzeltenas, toties mātītei tumši brūnas. Mātītes cekuls ir sarkanbrūns, bet ķermenis un galva pelēkbrūna.[3] Abiem spārnos ir dažas baltas spalvas, kas uz muguras veido baltu svītru rakstu, kad spārni ir salocīti.[6] Ienirstot acis sargā trešais plakstiņš, kas ir plāns un caurspīdīgs. Zem ūdens gaurai mainās arī redze.[4]
Baltausu gaura mājo tīros meža ezeriņos, upītēs un slapjos purvos. Tās parasti veido nelielus barus, kuros ir 10—12 putni. Tām nepatīk cilvēku tuvums un iztraucētas aizlido. Tās ir vienas no visātrāk lidojošām pīlēm.[3]
Baltausu gaura ir aktīva dienas laikā. Barojas tā ienirstot, lai meklētu nelielas zivtiņas, vēžveidīgos un ūdens kukaiņus, nelielos daudzumos barojas arī ar ūdensaugiem un to sēklām.[2]
Ziemas sākumā baltausu gauras veido monogāmus pārus, kuru attiecības ilgst līdz olu perēšanas brīdim. Ligzdošana sākas martā. Riesta laikā tēviņi sadzen mātītes nelielos baros un riņķo ap tām, izslietiem cekuliem, cenšoties pievērst to uzmanību, ik pa brīdim sasitot spārnus. Tas arī izslien knābi pret debesīm, atliec galvu pret muguru un cilā knābi uz augšu un leju.[3] Kad mātīte pieņem tēviņu, tā iegrimst ūdenī, liekot saprast, ka ir gatava pāroties.[7]
Tā ligzdo koka dobumā ūdens tuvumā. Ligzda tiek izklāta ar dažādām augu daļām, lapām, stiebriem, koka skaidām, pēc olu izdēšanas tās tiek apklāts ar dūnām. Dējumā ir 6—12 olas. Reizēm ligzdā var atrast ļoti daudz olas. Zinātnieki uzskata, ka tās sadēj citas mātītes.[4] Līdzko mātīte sāk perēt olas, tēviņš to atstāj. Inkubācijas periods ilgst apmēram 32—33 dienas.[7] Drīz vien pēc izšķilšanās mātīte mazos pīlēnus ved uz ūdenstilpni. Pēc 70 jaunie putni sāk lidot.[3]
Baltausu gaura jeb kapuces gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Baltausu gaura ir vienīgā suga baltausu gauru ģintī (Lophodytes).
Baltausu gaura ir Ziemeļamerikas gaura, kas ligzdo Kanādas dienvidos un ASV ziemeļos. Ziemojot tā migrē nedaudz uz dienvidiem un apmetas pirmajās neaizsalstošajās ūdenstilpnēs, ziemas laikā to var novērot arī piekrastes ūdeņos. Reizēm baltausu gauras var novērot Eiropas ūdenstilpēs, bet tās visdrīzāk ir izbēgušas no Eiropas putnu kolekcijām, jo ir ļoti populāras putnu dārzos.
