Karaliskā viktorija (Victoria amazonica) ir ūdensrožu dzimtas suga, kas sastopama Amazones baseinā Dienvidamerikā.[1][2] Karaliskā viktorija ir viena no divām viktoriju ģints sugām.
Augs tika atklāts 1801. gadā un jau 19. gadsimta vidū ieviests Eiropas botāniskajos dārzos. Par godu Anglijas karalienei sugu sākotnēji nosauca Victoria regia, bet vēlāk nomainīja kā Victoria amazonica.[3]
Karaliskās viktorijas pazīstamas neparasti lielo apaļveida lapu dēļ, kuru diametrs var pārsniegt 2,5 m. Lapu maliņa uzlocīta, tās virspusi klāj vaskota kārtiņa, novēršot lapu samirkšanu. Lejasdaļa purpursarkana un violeta, ar ribainu dzīslojumu un klāta daudziem dzeloņiem. Dzeloņi, acīmredzot, pasargā lapas no augēdājām zivīm un lamantīniem. Spēcīgās, līdz 5 cm platās un 6 cm augstās ribas nodrošina lapām izturību, pasargājot tās no salūšanas. Līdzīga citām ūdensrožu dzimtas sugām, labi attīstīti vēdinātājaudi jeb aerenīma — lielas, ar gaisu pildītas starpšūnu telpas, — kas nodrošina peldspēju. Garais kāts iesniedzas līdz ūdenstilpes dibenam, caur dubļu kārtu nostiprinoties tās dzelmē.
Ziedēšanas laiks ļoti īss. Salīdzinoši milzīgie ziedi atplaukst naktīs un pirmajā naktī izplata stipru ananasiem līdzīgu smaržu, piesaistot apputeksnētājas vaboles. Nākamajā naktī atplaukušo ziedu krāsa variē no sārtas līdz spilgti sarkanai. Rītausmā ziedi aizveras un nogrimst ūdenī. Tur izveidojas liels auglis, kas satur nelielas melnas sēklas. Sēklu nobriešana ilgst līdz 2 mēnešiem. Sezonas laikā katrs karaliskās viktorijas augs spēj radīt 40 līdz 50 lapas, veidojot blīvas audzes un pārklājot ūdenstilpes virspusi.[4][5]
Sastopama ekvatoriālajā Brazīlijā, Bolīvijā Amazones baseina vidusdaļā, kā arī Gviānā upēs, kuras ietek Karību jūrā.
Aug klusos, mierīgos un siltos ūdeņos nelielos ezeros un par ezeriem tapušās vecupēs, dīķos, applūdušās pļavās.[3]
Karaliskā viktorija (Victoria amazonica) ir ūdensrožu dzimtas suga, kas sastopama Amazones baseinā Dienvidamerikā. Karaliskā viktorija ir viena no divām viktoriju ģints sugām.
.jpg)
