Podagras gārsa (latīņu: Aegopodium podagraria) - daudzgadīgs 50 - 100 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs. Ļoti bieži sastopams mežos, krūmājos, dārzos. Stumbrs stāvs, dobs, kails vai ar ļoti īsiem matiņiem, mazliet rievains, augšdaļā nedaudz zarains. Lapas pamīšus, vienkāršas. Apakšējās lapas ar 20 - 40 cm gariem kātiem, plati trīsstūrainas, 10 - 20 cm garas un apmēram tikpat platas, virspusē kailas, tikai uz dzīslām raupjas, apakšpusē sevišķi uz dzīslām un uz lapas ass daudz matiņu, lapas plātne divkārt trīsstaraina - pirmās pakāpes plūksnas savukārt šķeļas parasti trīs daļās; otrās pakāpes plūksnas iegareni olveidīgas, smailas, 4 - 12 cm garas, 1,5 - 7 cm platas, mala zāģzobaina, kātiņi īsi. Augšējās lapas daudz mazākas, trīsstūrainas, ar īsiem kātiem vai sēdošas, pie pamata ar maksti. Zied no maija līdz augustam. Ziedkopa - salikts čemurs stumbra galotnē ar 15 - 25 īsiem stariem, kas blīvi segti raupjiem matiņiem. Ziedi divdzimumu. Čemuri zaru žāklēs, stumbra sānos daudz mazāki un parasti neauglīgi, ar vīrišķiem ziediem. Vīkala un vīkaliņa nav, reti ir vīkals ar 1 - 3 lapiņām. Kauslapas 5, saaugušas, kausa zobiņi nemanāmi. Vainaglapas 5, brīvas, baltas, galotnē ar dziļu jomu, ieliekušās. Auglis iegarens, līdz 0,4 cm garš, mazliet no sāniem plakans, gaiši brūns, ar gaišākām ribām. Tautas medicīnā lieto pret hipovitaminozēm, kuņģa un zarnu trakta, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, ārīgi lieto pret locītavu sāpēm, it īpaši podagru.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Podagras gārsa
