Staipekņu ģints (latīņu: Lycopodium) ir viena no staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) ģintīm, kurā ir 54 sugas un 4 hibrīdi.[1] Staipekņu ģints augi ir sastopami gan tropos, gan mērenā klimata joslā. Latvijā aug 3 staipekņu sugas: vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum), gada staipeknis (Lycopodium annotinum) un mainīgais staipeknis (Lycopodium dubium).
Kādreiz pie staipekņu ģints piederēja gan plakanstaipekņi (Diphasiastrum), gan staipeknīši (Lycopodiella), gan apdziras (Huperziaceae); plakanstaipekņi un staipeknīši šobrīd ir izdalīti atsevišķās ģintīs, toties apdziras ir izdalītas patstāvīgā dzimtā.
Staipekņu ģints augi ir mūžzaļi, daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu stublāju, vertikāliem dakšveidīgiem zariem, kas klāti ar sīkām lapiņām. Tie vairojas ar sporām, kas nobriest vārpiņās. Tās var būt gan uzreiz zara galā, gan uz kātiņa. Staipekņu sporas izmanto medicīnā.
Staipekņu ģints (latīņu: Lycopodium) ir viena no staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) ģintīm, kurā ir 54 sugas un 4 hibrīdi. Staipekņu ģints augi ir sastopami gan tropos, gan mērenā klimata joslā. Latvijā aug 3 staipekņu sugas: vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum), gada staipeknis (Lycopodium annotinum) un mainīgais staipeknis (Lycopodium dubium).
Kādreiz pie staipekņu ģints piederēja gan plakanstaipekņi (Diphasiastrum), gan staipeknīši (Lycopodiella), gan apdziras (Huperziaceae); plakanstaipekņi un staipeknīši šobrīd ir izdalīti atsevišķās ģintīs, toties apdziras ir izdalītas patstāvīgā dzimtā.
