Biezlapu bergēnija (latīņu: bergenia crassifolia) ir 10—50 cm augsts, daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, horizontālu sakneni. Lapas rozetē, ar garu kātu, tumšzaļas, spīdīgas, rudenī kļūst sarkanīgas. Lapas plātne plati eliptiska vai otrādi olveida ar sirdsveida pamatu un nedaudz robainu malu. No rozetes vidus paceļas ziednesis, kura augšdaļā pusčemurveida ziedkopā sakopoti sārtvioleti ziedi. Zied maijā, jūnijā, kamēr parādās jaunās lapas. Auglis divdaļīga pogaļa.[1]
Savvaļā aug Sibīrijā klinšainās vietās un akmeņainās kalnu nogāzēs, Mongolijas ziemeļaustrumos, Ķīnas ziemeļrietumos un Ziemeļkorejā.[1]
Bergāniju sakneņu sastāvā ir līdz 27 % miecvielu, kas pieder galvenokārt pie gallotanīnu grupas, tanīnu (8—10 %), izokumarīna atvasinājumu berganīnu, cieti un cukuru. Lapu sastāvā ir galluskābe un līdz 22 % arbutīna, kas bergēniju padara par vienu no bagātākajiem arbutīna ieguves avotiem. Sakneņu preparātus izmanto kā savelkošus, asiņošanas apturētājus un pretiekaisuma līdzekļus. Tautas medicīnā sakneņu uzlējumu lieto caurejas un dizentērijas ārstēšanai.[1]
Izmanto lielos akmensdārzos grupu stādījumos. Labi izskatās ūdensbaseinu tuvumā, pie dīķiem, kur mitrāka augsne. Bieži stāda blakus lieliem akmeņiem, kur auga tumšās lapas ir dekoratīvas visu gadu.[2]
Biezlapu bergēnija (latīņu: bergenia crassifolia) ir 10—50 cm augsts, daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, horizontālu sakneni. Lapas rozetē, ar garu kātu, tumšzaļas, spīdīgas, rudenī kļūst sarkanīgas. Lapas plātne plati eliptiska vai otrādi olveida ar sirdsveida pamatu un nedaudz robainu malu. No rozetes vidus paceļas ziednesis, kura augšdaļā pusčemurveida ziedkopā sakopoti sārtvioleti ziedi. Zied maijā, jūnijā, kamēr parādās jaunās lapas. Auglis divdaļīga pogaļa.
Savvaļā aug Sibīrijā klinšainās vietās un akmeņainās kalnu nogāzēs, Mongolijas ziemeļaustrumos, Ķīnas ziemeļrietumos un Ziemeļkorejā.
