Lamas (Lama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm. Otra ir vikunju ģints (Vicugna). Lamu ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, turklāt lama (Lama glama) ir domesticēta gvanako forma[1] un ir sastopama tikai kā mājdzīvnieks.[2]
Vēl nesenā pagātnē lamu ģintī tika klasificēta arī alpaka, bet ģenētiskajos pētījumos noskaidrojies, ka alpaka ir cēlusies no vikunjas. Kopš 2001. gada tā tiek klasificēta vikunju ģintī.[3] Abas ģintis ir ļoti tuvu radniecīgas, un sugas mēdz hibridizēties viena ar otru. Lamas un gvanako vieno arī īpašība, kāda nepiemīt vikunju ģints sugām (vikunjai un alpakai) - lamām un gvanako priekšzobi ir pilnībā emaljēti, bet vikunjai un alpakai priekšzobiem mēles pusē nav emaljas. Tādējādi nodilušie zobi visu laiku ataug.[4]
Lamu ģints sugu dabiskais izplatības areāls saistīts ar Dienvidamerikas Andu kalnu reģioniem, lai gan mūsdienās lamas kā mājdzīvniekus tur daudzās vietās pasaulē. Gvanako ir savvaļas dzīvnieki, un tās sastopamas Argentīnā, Bolīvijā, Čīlē, Paragvajā un Peru.[5]
Lamas pieradināja Peru indiāņi pirms 6000 - 7000 gadiem,[6] līdz ar to tās ir vienas no vecākajiem mājdzīvniekiem pasaulē.[4] Inku impērijas laikā lamu selekciju un pavairošanu kontrolēja valsts un visas lamas bija valsts īpašums. To medības bija aizliegtas. Lamas inkus nodrošināja ar vilnu, gaļu, mēslojumu tīrumiem un kalpoja kā transporta dzīvnieki, kas pārnēsāja nastas. Inkiem lamu tēviņi bija svēti un tika pielīdzināti dieviem, to vilna tika savākta un izmantota audumu pagatavošanā. Lamu gaļa tika izmantota gan svaigā veidā, gan sālītā vai kaltētā vēlākai izmantošanai. Daži gremošanas sistēmas orgāni tika izmantoti tautas medicīnā.[4]
Lamas (Lama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm. Otra ir vikunju ģints (Vicugna). Lamu ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, turklāt lama (Lama glama) ir domesticēta gvanako forma un ir sastopama tikai kā mājdzīvnieks.
Vēl nesenā pagātnē lamu ģintī tika klasificēta arī alpaka, bet ģenētiskajos pētījumos noskaidrojies, ka alpaka ir cēlusies no vikunjas. Kopš 2001. gada tā tiek klasificēta vikunju ģintī. Abas ģintis ir ļoti tuvu radniecīgas, un sugas mēdz hibridizēties viena ar otru. Lamas un gvanako vieno arī īpašība, kāda nepiemīt vikunju ģints sugām (vikunjai un alpakai) - lamām un gvanako priekšzobi ir pilnībā emaljēti, bet vikunjai un alpakai priekšzobiem mēles pusē nav emaljas. Tādējādi nodilušie zobi visu laiku ataug.
.jpg)
